Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.
Divām datu kopām var būt vienāds vidējais, bet pilnīgi atšķirīga izkliede: atzīmes $\{6, 6, 6\}$ un $\{2, 6, 10\}$ — abām vidējais $6$, bet otrā ir daudz "izkaisītāka".
Izkliedi mēra ar:
Jo lielāka $\sigma$, jo tālāk dati izkaisīti no vidējā.
Dispersija ($\bar{x}$ — vidējais aritmētiskais, $n$ — datu skaits):
$D = \dfrac{(x_1 - \bar{x})^2 + (x_2 - \bar{x})^2 + \ldots + (x_n - \bar{x})^2}{n}$
Standartnovirze:
$\sigma = \sqrt{D}$
Algoritms: ① atrodi vidējo $\bar{x}$; ② katrai vērtībai aprēķini novirzi $x_i - \bar{x}$; ③ novirzes kāpini kvadrātā; ④ atrodi kvadrātu vidējo (= dispersija); ⑤ izvelc sakni (= standartnovirze).
Uzdevums: Aprēķini dispersiju un standartnovirzi datiem $2, 4, 6$.
1. solis. Vidējais: $\bar{x} = \frac{2+4+6}{3} = 4$
2. solis. Novirzes: $2-4 = -2$; $4-4 = 0$; $6-4 = 2$
3. solis. Kvadrāti: $4, 0, 4$
4. solis. Dispersija: $D = \frac{4+0+4}{3} = \frac{8}{3} \approx 2{,}67$
5. solis. Standartnovirze: $\sigma = \sqrt{8/3} \approx 1{,}63$
Kāpēc kvadrātā? Noviržu summa bez kvadrāta vienmēr ir $0$ (pozitīvās un negatīvās izlīdzinās) — kvadrāts padara visas novirzes pozitīvas.
Standartnovirze ir "vidējā kļūda" — aptuveni cik tālu tipiska vērtība atrodas no vidējā. Tā ir tajās pašās mērvienībās kā dati (cm, punkti, eiro) — tāpēc to lieto biežāk nekā dispersiju.
Ātrā loģika: ja visi dati vienādi → $\sigma = 0$. Jo platāk izkaisīti → jo lielāka $\sigma$.
⚠️ Novirzes kāpina kvadrātā PIRMS vidējā ņemšanas — nevis saskaita novirzes (sanāktu 0).
⚠️ Neaizmirsti pēdējo soli — sakni! Dispersija un standartnovirze ir dažādi lielumi: $\sigma = \sqrt{D}$.
⚠️ Dispersija nevar būt negatīva — tā ir kvadrātu summa. Ja sanāk mīnuss, kaut kur ir rēķina kļūda.
⚠️ Pieskaitot visiem datiem konstanti, $\sigma$ nemainās (izkliede tā pati); reizinot datus ar $k$, $\sigma$ pieaug $|k|$ reizes.